Foto: mozillazine.org
Pamata tīklus, kas veido Internetu, sāka veidot 1969. gadā, kā Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu ARPANET, ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātas firmas.
ARPANET bija pirmais decentralizētais datortīkls, kurā izmantoja pakešu komutācijas un rindas teorijas tehnoloģijas.
1983. gada 1. janvārī tika ieviests TCP/IP protokols un tādējādi tika ielikts pamats mūsdienu Internetam. Svarīgs solis attīstībā bija arī ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkla NSFNet izveide 1986. gadā. Citi atšķirīgie tīkli, kas vēlāk tika savienoti ar Internetu bija Usenet un Bitnet.
XX gadsmita 90. gados kolektīvais tīkls ieguva publisku seju. 1991. gada augustā Tims Bērnerss-Lī publicēja Globālā tīmekļa projektu. Atsevišķas akadēmiskas un valdības iestādes izveidoja tīmekļa lappuses, taču uzreiz tas vel neguva plašu popularitāti.
1993. gadā tikla izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas Mosaic pirmā versija un 1994. gadā jau bija vērojama augoša publiska interese pret iepriekš akadēmisko/tehnisko Internetu.
1996. gadā vārds “Internets” jau bija plaši pazīstams un ar to pamatā apzīmēja Globālo tīmekli. Desmitgades laikā Internets uzsūca sevī arī lielāko daļu līdz tam atsevišķi pastāvošo datortīklu (kaut gan daži no tiem, piemēram, Fidonet, palika kā atsevišķi tīkli). Izaugsme notiek pateicoties tam, ka Internetam
nav centrālas administrācijas, kā arī tas, ka tīkls balstās uz nepatentētiem protokoliem, kas neļauj kādai kompānijai to kontrolēt.
Internets ir globāls, gandrīz visu pasauli aptverošs datortīkls, ar kuru pieejama informācija visdažādākajās formās – teksta, attēlu, skaņas, video utt.
Internets ir pats lielākais un populārākais no globālajiem tīkliem. Precīzāk izsakoties, tas ir tīklu apvienojums, kurā ietilpst dažādās pasaules valstīs izvietoti tīkli. Daži cilvēki maldīgi uzskata, ka internets ir kāds noteikts vienots veselums, taču tas tā nebūt nav. Internets ir vienmēr mainīgs daudzu datoru apvienojums visā pasaulē.
Datoru, kuram internetā ir iespējams piekļūt, sauc par resursdatoru (host). Katrs resursdators internetā ir neatkarīga vienība. Tā īpašnieks pats var izvēlēties, kādus sava datora vietējos servisus piedāvāt pieejamus globālajai interneta tīkla apvienībai
Ir ļoti grūti noteikt to, cik liels ir internets. Cilvēku un sistēmu skaits, kas pieslēdzas internetam, pieaug ar katru dienu. Viens no interneta elementiem, kuru ir iespējams samērā precīzi uzskaitīt, ir resursdatoru skaits.
Kā redzams diagrammā, tad šo datoru skaita pieaugums ļoti strauji palielinās. Tā no 500 datoriem 1983. gadā tas ir palielinājies līdz gandrīz 30 miljoniem 1998. gadā. 2000. gada beigās tas sasniedza 1 miljardu.
Latvijā interneta pieslēgums ir 97,1% skolu. 7,4% skolu ir pastāvīgais pieslēgums. Reāli internetu izmanto 71,7% skolu.
Interneta izmantošanas iespējas
Internets ir lieliska, turklāt samērā viegli pieejama informācijas krātuve, kur var atrast informāciju par visām cilvēka dzīves sfērām. Jebkurā pasaules valstī jebkuras valsts avīžu un žurnālu numurus, kuri ievietoti internetā, var lasīt to iznākšanas dienā. Tīklā var atrast vairumtirgotājus, kuru cenas ir mazākās, sameklēt darījumu partnerus, sponsorus vai vienkārši draugus no jebkuras vietas pasaulē. Interneta tīklā var uzzināt visu par NBA vai NHL, par savu iemīļoto filmu, rokgrupu vai sportu, ieskatīties fotogrāfiju galerijā, klausīties dziesmu ierakstus utt. Internets ir arī lēts alternatīvs komunikāciju līdzeklis. Sarunāties, apmainīties ar vēstulēm, nosūtīt dokumentus, attēlus un programmas uz jebkuru pasaules vietu var dažās minūtēs. Internets nodrošina arī telefona sakarus, dod iespēju zvanīt un sarunāties ar cilvēkiem ārzemēs, nemaksājot par tālsarunām, kā arī izmantot videotelefona sakarus visā pasaulē. Internetu izmanto arī kā iepirkšanās, saziņas, darba un izklaides līdzekli. Piemēram, ar interneta palīdzību var iegādāties dažnedažādas preces no interneta veikala. Var arī apskatīt savu bankas kontu, spēlēt spēles un ielādēt datorā gan attēlus, gan filmas, gan mūziku un vēl daudz dažnedažādas lietas.
Ar internetu var arī sazināties ar cilvēkiem, kuri atrodas otrā pasaules malā. Mūsdienās interneta izmantošanas iespējas ir bezgalīgas, jo internetā var atrast gandrīz visu, pat mīļoto cilvēku.
Pēc Interneta popularitātes buma, grūti bija iedomāties, ka mūs sagaidītu, kādas tikpat straujas un revolucionāras pārmaiņas, tomēr, ja varam ticēt datortehnikas un datorkultūras analītiķiem, jauna revolūcija ir notikusi, vai, precīzāk, notiek, tagad pat, mūsu acu priekšā, un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs tai pievienosimies, vai nē.
Vispasaules tīmeklis WWW (World Wide Web) veido lappuses, kas ietver sevī visdažādāko informāciju: tekstu, attēlus, videoklipus, skaņu, datu ievades un izvades formas.
Manas pārdomas par internetau 