Daugavpils Universitāte ir vienīgā universitāte Latgalē, tai ir piešķirts Universitātes statuss 1993. gada 22. februārī[4]. Universitāte ir izveidota uz Daugavpils Pedagoģiskā institūta bāzes. Pašlaik universitātē tiek piedāvātas 53 mācību programmas.

Universitātē ir 5 fakultātes:

* Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte
* Humanitārā fakultāte
* Izglītības un vadības fakultāte
* Sociālo zinātņu fakultāte
* Mūzikas un mākslu fakultāte
Daugavpils ievērojamākais kultūrvēsturiskais piemineklis ir Dinaburgas cietoksnis. Cietokšņa dibināšanā bija iesaistīti arī daži vācu tautības pārstāvji. Piemēram, cietokšņa nocietinājumu sistēmas inženieris bija Georgs Heinrihs Hekels (1764—1832), un par savu ieguldījumu cietokšņa izbūvē 1811.g. tika paaugstināts par ģenerālmajoru. Arī cietokšņa sienu izturības pārbaudes uzraudzība tika uzticēta Hekelim. Bet iekšējo ēku (dzīvojamo un saimniecības) celtniecības plānošanā, kura bija veidota pēc krievu ampīra stila, tika piesaistīts Krievijas impērijā.. Sīkāk par to visu var palsaīt iekš wikipedia.

Vēl noderīgi resursi: Interneta pieslēgums Daugavpilī un tās apkārtnē. Uzzināsi, kādus interneta pieslēgumus piedāvā Daugavpilī.

Pirms izvēlies vienu no interneta paklpojuma sniedzējiem iesaku izlasīt šo rakstu par un ap interneta sniedzējime Liepājā, kā arī populārākie interneta provaideri utt… raksts: Interneta pieslēgums Liepājā

CityLine
EzerNet
Kernel
Netlogs
Liepājas datoru centrs
Studio7 PRO
SIA “Elektrons&K”
SIA “Ostkom”

INTERNETA KAFEJNĪCAS

Baltic data
Baltic Holding Company
Liepājas datoru centrs
Netlogs
Sapņu sala
Tīkls
Datorsalons “Quake”

Vēl kaut kas par jūrmalu: Interneta pieslēgums Jūrmalā un tās apkārtnē.Man jau ļoti patika!

Un tālāk:

„Neskatoties uz pašreizējiem inflācijas rādītājiem, ir vērojama nepārtraukta uzņēmumu attīstība un izaugsme, un tādi paši rādītāji attiecināmi arī uz klientu, mūsu gadījumā- pacientu prasībām. Jūrmalas slimnīca vienmēr ir centusies nodrošināt pacientiem nepieciešamos apstākļus labvēlīgas ārstniecības vides radīšanai,” inovācijas ieviešanu skaidro SIA „Jūrmalas slimnīca” valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Papildus norēķinu sistēmas ieviešana ļaus sadalīt pacientu plūsmu, kas apmaksu par pakalpojumiem veic kasē un kas izvēlas savas interneta bankas starpniecību. Interneta banka paredzēta klientu, kuri lieto interneta banku, ikdienas lietošanai.

Pieejamas ir visu Latvijā esošo, kā arī dažu ārvalstu banku mājas lapas. „Iespējams, esam pirmā medicīnas iestāde, kas piedāvā šādu pakalpojumu. Tomēr dzīvojam modernā laikmetā, un iespēja norēķināties par slimnīcas pakalpojumiem ar interneta starpniecību drīzāk uzskatāma par nepieciešamību,” uzsver E.Liepiņš.

Vēsta: jurmalasslimnica.lv

Lai kādi arī nebūtu nodomi, kuri varētu vadīt datoru lietotāju Latvijā – veidot jaunas sociālas attiecības, uzlabot sava biroja darbu vai padarīt komfortablāku mājas soli – Wi-Fi sapnis ir realizējams jau šobrīd.

Paldies part rakstu Ilgonim.

Ne jau katrs, kurš pagaršojis alkoholu, kļūst par dzērāju, un tāpat ne katrs datorspēļu un interneta cienītājs nonāk datoratkarībā. Par atkarību ir runa tad, kad datora lietošanas tieksme kļūst uzmācīga – spēles, čata, interneta un tamlīdzīgu lietu dēļ tiek pamests novārtā darbs un mācības, rodas dažādas nepatikšanas.
Tiekot pie datora, cilvēku pārņem labsajūta vai pat eiforija, viņš nespēj pārtraukt iesākto spēli vai sarunu čatā. Datoratkarīgs cilvēks pamet novārtā ģimeni un draugus, zaudē sociālos kontaktus. Ja nav iespējas tikt pie datora, viņu pārņem tukšuma sajūta, nemiers. Sevi liek manīt ne vien šie psiholoģiskie simptomi, bet arī fiziskie: sausās acs sindroms, migrēnas tipa galvassāpes, sāpes mugurā. Cilvēks sāk izlaist ēdienreizes, slikti guļ, pat ignorē personīgo higiēnu.
Pievērsiet uzmanību šiem aspektiem un jūs uzzināsiet vai jums ir atkarība no datorspēlēm vai interneta lietošanas. Šīs ir dažas pazīmes, pēc kurām jūs varat noteikt, vai jums ir Interneta atkarība:

• Cilvēks lieto datoru. Lai atbrīvotos no stresa un slikta garastāvokļa;
• Viņu pārņem nemiers, agresija, dusmas vai uzmācas depresija, ja nav iespējams spēlēt datoru;
• Pie datora tiek pavadīts arvien ilgāks un ilgāks laiks;
• Arvien lielāka naudas summa tiek tērēta internetam, programmām, citai datora atribūtikai;
• Dators traucē pienākumu izpildi skolā, darbā, ģimenē;
• Cilvēks melo par to, cik ilgu laiku viņš pavada pie datora;
• Viņš zaudē savus mērķus karjerā, izglītībā, ģimenē;
• Nespēj kontrolēt laiku, ko pavada pie datora;

Tas viss liecina, ka vajadzētu pārdomāt savas attiecības ar datoru un varbūt meklēt speciālistu palīdzību. Taču bieži vien cilvēkam pašam un viņa tuviniekiem tas nešķiet bīstami, spēles turpinās pilnā sparā un atkarība progresē. Cilvēks iegrimst virtuālajā realitātē un nespēj vairs saprātīgi domāt un var izdarīt šaušalīgas lietas.

Tīmekļa lappuses saīsināti mēdz saukt arī par Web lapām.
Tīmekļa lappušu noformēšanas iespējas ir praktiski neierobežotas. Nozīmīgākais tīmekļa lappušu elements ir saites (links), kas to sasaista ar citām lappusēm. Tās ļauj veidot savstarpēji saistītu dokumentu ķēdītes un tīklus, kas tad arī ir bijis par iemeslu nosaukumam „tīmeklis” (Web).
Tīmekļa lappušu apskatei izmanto interneta pārlūkprogrammas. Pašreiz vispopulārākās ir divas: Microsoft Internet Explorer un Mozilla Firefox.
Vispasaules tīmeklis ir līdzeklis, kā publicēt jebkādu informāciju. Tas praktiski ir kļuvis par tādu pašu masu mediju kā laikraksti un televīzija. Turklāt tas ir lētākais un demokrātiskākais no publicēšanas veidiem, kas praktiski nav atkarīgs no cenzūras.
Lai milzīgajos tīmekļa lappušu daudzumos varētu orientēties, internetā tiek piedāvāti meklēšanas un klasifikācijas pakalpojumi, kas katram interneta lietotājam ir pieejami bez maksas.
Pēc „tīrās” informācijas publicēšanas viens no nozīmīgākajiem pakalpojumiem ir e-komercija. Tas visbiežāk ir interaktīvs multimediju katalogs ar iespēju izdarīt pirkumu, izmantojot internetu un savas kredītkartes informāciju. Iepirkšanās notiek līdzīgi, kā izmantojot pasūtījuma katalogus.

Foto: mozillazine.org

Pamata tīklus, kas veido Internetu, sāka veidot 1969. gadā, kā Perspektīvo pētījumu pārvaldes tīklu ARPANET, ko pēc ASV Aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu pārvaldes (ARPA) pasūtījuma izstrādāja vairākas universitātes un privātas firmas.

ARPANET bija pirmais decentralizētais datortīkls, kurā izmantoja pakešu komutācijas un rindas teorijas tehnoloģijas.
1983. gada 1. janvārī tika ieviests TCP/IP protokols un tādējādi tika ielikts pamats mūsdienu Internetam. Svarīgs solis attīstībā bija arī ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkla NSFNet izveide 1986. gadā. Citi atšķirīgie tīkli, kas vēlāk tika savienoti ar Internetu bija Usenet un Bitnet.
XX gadsmita 90. gados kolektīvais tīkls ieguva publisku seju. 1991. gada augustā Tims Bērnerss-Lī publicēja Globālā tīmekļa projektu. Atsevišķas akadēmiskas un valdības iestādes izveidoja tīmekļa lappuses, taču uzreiz tas vel neguva plašu popularitāti.
1993. gadā tikla izlaista tīmekļa pārlūkprogrammas Mosaic pirmā versija un 1994. gadā jau bija vērojama augoša publiska interese pret iepriekš akadēmisko/tehnisko Internetu.
1996. gadā vārds “Internets” jau bija plaši pazīstams un ar to pamatā apzīmēja Globālo tīmekli. Desmitgades laikā Internets uzsūca sevī arī lielāko daļu līdz tam atsevišķi pastāvošo datortīklu (kaut gan daži no tiem, piemēram, Fidonet, palika kā atsevišķi tīkli). Izaugsme notiek pateicoties tam, ka Internetam
nav centrālas administrācijas, kā arī tas, ka tīkls balstās uz nepatentētiem protokoliem, kas neļauj kādai kompānijai to kontrolēt.

Internets ir globāls, gandrīz visu pasauli aptverošs datortīkls, ar kuru pieejama informācija visdažādākajās formās – teksta, attēlu, skaņas, video utt.
Internets ir pats lielākais un populārākais no globālajiem tīkliem. Precīzāk izsakoties, tas ir tīklu apvienojums, kurā ietilpst dažādās pasaules valstīs izvietoti tīkli. Daži cilvēki maldīgi uzskata, ka internets ir kāds noteikts vienots veselums, taču tas tā nebūt nav. Internets ir vienmēr mainīgs daudzu datoru apvienojums visā pasaulē.
Datoru, kuram internetā ir iespējams piekļūt, sauc par resursdatoru (host). Katrs resursdators internetā ir neatkarīga vienība. Tā īpašnieks pats var izvēlēties, kādus sava datora vietējos servisus piedāvāt pieejamus globālajai interneta tīkla apvienībai
Ir ļoti grūti noteikt to, cik liels ir internets. Cilvēku un sistēmu skaits, kas pieslēdzas internetam, pieaug ar katru dienu. Viens no interneta elementiem, kuru ir iespējams samērā precīzi uzskaitīt, ir resursdatoru skaits.

Kā redzams diagrammā, tad šo datoru skaita pieaugums ļoti strauji palielinās. Tā no 500 datoriem 1983. gadā tas ir palielinājies līdz gandrīz 30 miljoniem 1998. gadā. 2000. gada beigās tas sasniedza 1 miljardu.
Latvijā interneta pieslēgums ir 97,1% skolu. 7,4% skolu ir pastāvīgais pieslēgums. Reāli internetu izmanto 71,7% skolu.

Interneta izmantošanas iespējas
Internets ir lieliska, turklāt samērā viegli pieejama informācijas krātuve, kur var atrast informāciju par visām cilvēka dzīves sfērām. Jebkurā pasaules valstī jebkuras valsts avīžu un žurnālu numurus, kuri ievietoti internetā, var lasīt to iznākšanas dienā. Tīklā var atrast vairumtirgotājus, kuru cenas ir mazākās, sameklēt darījumu partnerus, sponsorus vai vienkārši draugus no jebkuras vietas pasaulē. Interneta tīklā var uzzināt visu par NBA vai NHL, par savu iemīļoto filmu, rokgrupu vai sportu, ieskatīties fotogrāfiju galerijā, klausīties dziesmu ierakstus utt. Internets ir arī lēts alternatīvs komunikāciju līdzeklis. Sarunāties, apmainīties ar vēstulēm, nosūtīt dokumentus, attēlus un programmas uz jebkuru pasaules vietu var dažās minūtēs. Internets nodrošina arī telefona sakarus, dod iespēju zvanīt un sarunāties ar cilvēkiem ārzemēs, nemaksājot par tālsarunām, kā arī izmantot videotelefona sakarus visā pasaulē. Internetu izmanto arī kā iepirkšanās, saziņas, darba un izklaides līdzekli. Piemēram, ar interneta palīdzību var iegādāties dažnedažādas preces no interneta veikala. Var arī apskatīt savu bankas kontu, spēlēt spēles un ielādēt datorā gan attēlus, gan filmas, gan mūziku un vēl daudz dažnedažādas lietas.

Ar internetu var arī sazināties ar cilvēkiem, kuri atrodas otrā pasaules malā. Mūsdienās interneta izmantošanas iespējas ir bezgalīgas, jo internetā var atrast gandrīz visu, pat mīļoto cilvēku.

Mācību grāmata veltīta programmas Microsoft Word 2000 padziļinātākai apguvei un ir paredzēta tiem lietotājiem ar priekšzināšanāsm, kuri jau ir spējīgi strādāt ar šo populāro teksta redaktoru un vēlas pilnveidot savas zināšanas.
Grāmata sastāv no divām daļām: 1) teksta maketēšana un tās automatizācija; 2) Microsoft Office 2000 objektu veidošana un lietošana.
Grāmatas pirmajā daļā aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar garu tekstu maketēšanu un tās automatizāciju. Autora uzmanība pievērsta stilu tehnikas lietošanai, teksta dalījumam sekcijās un to formatēšanai, kā arī dažādu automatizācijas elementu ieviešanai tekstā. Apgūstot piedāvāto materiālu, Microsoft Office 2000 lietotāja darbs kļūs ātrs, efektīvs, ērts un – profesionāls. Pirmās nodaļas tēmu izklāsts ir orientēts uz lietotājiem ar iepriekš minētās programmas darba pieredzi.