Manas pārdomas par internetau

Par kaitīgāko darbā ar datoru tiek uzskatīta redzes piepūle. Acis ātrāk nogurst, asaro, attēls dubultojas, acīs rodas grauzoša sajūta un pat smeldzošas sāpes. Nereti sāp arī galva.
Pasaules Vselības organizācijas eksperti atzinuši, ka cilvēkiem ,kas ilgstoši intensīvi strādā ar datoru, iespējama ātri progresējoša tuvredzība, tieši tāpēc cilvēkiem, kas ilgstoši strādā ar datoru ir jālieto vieglas polimēra lēcas, vai brilles, ar AR pārklājumu, kas novērš atspūlgus, kas liek sasprindzināt redzi.
Novērots arī, ka, strādājot pie datora, cilvēks acis mirkšķina retāk nekā normāli. Acu zīlītes palielinās vairāk nekā parasti, bet redzokli sargājošā gļotāda ātrāk izžūst. Un attālumam no monitora līdz cilvēka acīm ir jābūt vismaz 60 cm.
Ilgstoši sēžot nepareizā stāvoklī, var rasties mugurkaula deformācija, tiek traucēta plaušu ventilācija (smadzenēm pietrūkst skābekļa), šķidruma aprite organismā un asinsrite.
Datori ir infrasarkanā, ultravioletā, kā arī vāja rentgena un zemas frekvences elektromagnētiskā lauka starojuma avoti. Ilgstošos zinātniskos pētījumos pierādīts, ka šo starojumu intensivitāte nepārsniedz pieļaujamo normu un veselībai nav kaitīgi.
Darbs ar datoru ir risks iegūt arodslimības, ko var radīt redzes sasprindzinājums, darba piespiedu poza sēdus, plaukstas un apakšdelma muskuļu slodze. Tādēļ darbiniekiem, kas strādā pie datora, saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem jāveic obligātā veselības pārbaude.
Lai gan, ir pierādīts, ka, ja tiek ievēroti visi noteikumi attiecībā uz darba ilgumu pie datora, t.i. pēc darba stundas pie datora ir jāatpūtina acis, kā arī darba vietas un vides iekārtošanu, ja darba pārtraukumu laikā cilvēki pareizi relaksējas un vingrina acis, plaukstas, muguru, tad darbs ar datoru veselībai nekaitē.