Archive for the ‘Cits’ Category

Internets, jūrmala un cits

22 septembrī, 2009

Internets Jūrmalā un Jūrmalas slimnīcas apmeklētāju vestibilā uzstādīts interneta bankas stends, kas paredzēts pacientu ērtībām pakalpojumu apmaksai internetā. Sekojot Latvijas banku pieredzei, slimnīca ir ieviesusi inovatīvu risinājumu medicīnas sfērā.

Vēl kaut kas par jūrmalu: Interneta pieslēgums Jūrmalā un tās apkārtnē.Man jau ļoti patika!

Un tālāk:

„Neskatoties uz pašreizējiem inflācijas rādītājiem, ir vērojama nepārtraukta uzņēmumu attīstība un izaugsme, un tādi paši rādītāji attiecināmi arī uz klientu, mūsu gadījumā- pacientu prasībām. Jūrmalas slimnīca vienmēr ir centusies nodrošināt pacientiem nepieciešamos apstākļus labvēlīgas ārstniecības vides radīšanai,” inovācijas ieviešanu skaidro SIA „Jūrmalas slimnīca” valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš.

Papildus norēķinu sistēmas ieviešana ļaus sadalīt pacientu plūsmu, kas apmaksu par pakalpojumiem veic kasē un kas izvēlas savas interneta bankas starpniecību. Interneta banka paredzēta klientu, kuri lieto interneta banku, ikdienas lietošanai.

Pieejamas ir visu Latvijā esošo, kā arī dažu ārvalstu banku mājas lapas. „Iespējams, esam pirmā medicīnas iestāde, kas piedāvā šādu pakalpojumu. Tomēr dzīvojam modernā laikmetā, un iespēja norēķināties par slimnīcas pakalpojumiem ar interneta starpniecību drīzāk uzskatāma par nepieciešamību,” uzsver E.Liepiņš.

Vēsta: jurmalasslimnica.lv

Internets: Bezvadu pasaule by Internets

17 augustā, 2009

internetsPēc Interneta popularitātes buma, grūti bija iedomāties, ka mūs sagaidītu, kādas tikpat straujas un revolucionāras pārmaiņas, tomēr, ja varam ticēt datortehnikas un datorkultūras analītiķiem, jauna revolūcija ir notikusi, vai, precīzāk, notiek, tagad pat, mūsu acu priekšā, un tikai no mums pašiem ir atkarīgs, vai mēs tai pievienosimies, vai nē.
Pēc Interneta uzvaras gājiena, bija grūti iedomāties, ka varētu rasties vēl kāda tehnoloģija, kura tikpat strauji revoluconarizētu mūsu ikdienas dzīvi.
Galu galā – Wi-Fi nav tikai tehnoloģisks risinājums, kurš palīdz izvairīties no vadiem uz grīdas un caurumiem svaigi remontētās sienās. Bezvadu tīkli ir kļuvuši par jaunas pilsētu kultūras pazīšanas zīmi.
Šobrīd lielpilsētās bezvadu tīkla piekļuves punkti ir daudz biežāki, nekā sabiedriskās tualetes. Dažos gadījumos piekļuve tīkliem ir publiska, bet par maksu, citos gadījumos tie nodrošina bezmaksas piekļuvi Interneta resursiem.Bezvadu tīkli ir pārveidojuši pat tradicionālās kaimiņu attiecības – par izplatītu praksi ir kļuvusi platjoslas interneta pieslēguma kolektīva izmantošana, lietojot bezvadu tīklu.
Bezvadu tīkli ir kļuvuši arī par sociālo problēmu risināšanas līdzekli, ar kuru palīdzību ir

Saskaņā ar tirgus pētnieku datiem 802.11, ir kļuvusi par vienu no pagājušajā gadā vispārdotākajām tehnoloģijām, un daudzas kompānijas, sākot no Intel, un beidzot ar Microsoft, bezvadu tehnoloģiju attīstībā saskata vēl neapgūtu potenciālu.

Lai kādi arī nebūtu nodomi, kuri varētu vadīt datoru lietotāju Latvijā – veidot jaunas sociālas attiecības, uzlabot sava biroja darbu vai padarīt komfortablāku mājas soli – Wi-Fi sapnis ir realizējams jau šobrīd.

Paldies part rakstu Ilgonim.

Darbs ar datoru un veselība

17 augustā, 2009

Par kaitīgāko darbā ar datoru tiek uzskatīta redzes piepūle. Acis ātrāk nogurst, asaro, attēls dubultojas, acīs rodas grauzoša sajūta un pat smeldzošas sāpes. Nereti sāp arī galva.
Pasaules Vselības organizācijas eksperti atzinuši, ka cilvēkiem ,kas ilgstoši intensīvi strādā ar datoru, iespējama ātri progresējoša tuvredzība, tieši tāpēc cilvēkiem, kas ilgstoši strādā ar datoru ir jālieto vieglas polimēra lēcas, vai brilles, ar AR pārklājumu, kas novērš atspūlgus, kas liek sasprindzināt redzi.
Novērots arī, ka, strādājot pie datora, cilvēks acis mirkšķina retāk nekā normāli. Acu zīlītes palielinās vairāk nekā parasti, bet redzokli sargājošā gļotāda ātrāk izžūst. Un attālumam no monitora līdz cilvēka acīm ir jābūt vismaz 60 cm.
Ilgstoši sēžot nepareizā stāvoklī, var rasties mugurkaula deformācija, tiek traucēta plaušu ventilācija (smadzenēm pietrūkst skābekļa), šķidruma aprite organismā un asinsrite.
Datori ir infrasarkanā, ultravioletā, kā arī vāja rentgena un zemas frekvences elektromagnētiskā lauka starojuma avoti. Ilgstošos zinātniskos pētījumos pierādīts, ka šo starojumu intensivitāte nepārsniedz pieļaujamo normu un veselībai nav kaitīgi.
Darbs ar datoru ir risks iegūt arodslimības, ko var radīt redzes sasprindzinājums, darba piespiedu poza sēdus, plaukstas un apakšdelma muskuļu slodze. Tādēļ darbiniekiem, kas strādā pie datora, saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem jāveic obligātā veselības pārbaude.
Lai gan, ir pierādīts, ka, ja tiek ievēroti visi noteikumi attiecībā uz darba ilgumu pie datora, t.i. pēc darba stundas pie datora ir jāatpūtina acis, kā arī darba vietas un vides iekārtošanu, ja darba pārtraukumu laikā cilvēki pareizi relaksējas un vingrina acis, plaukstas, muguru, tad darbs ar datoru veselībai nekaitē.

Datoratkarība

17 augustā, 2009

Datorspēles un rakāšanās internetā patīk daudziem. Rodas jautājums – vai tiešām tas ir tik bīstami?

Ne jau katrs, kurš pagaršojis alkoholu, kļūst par dzērāju, un tāpat ne katrs datorspēļu un interneta cienītājs nonāk datoratkarībā. Par atkarību ir runa tad, kad datora lietošanas tieksme kļūst uzmācīga – spēles, čata, interneta un tamlīdzīgu lietu dēļ tiek pamests novārtā darbs un mācības, rodas dažādas nepatikšanas.
Tiekot pie datora, cilvēku pārņem labsajūta vai pat eiforija, viņš nespēj pārtraukt iesākto spēli vai sarunu čatā. Datoratkarīgs cilvēks pamet novārtā ģimeni un draugus, zaudē sociālos kontaktus. Ja nav iespējas tikt pie datora, viņu pārņem tukšuma sajūta, nemiers. Sevi liek manīt ne vien šie psiholoģiskie simptomi, bet arī fiziskie: sausās acs sindroms, migrēnas tipa galvassāpes, sāpes mugurā. Cilvēks sāk izlaist ēdienreizes, slikti guļ, pat ignorē personīgo higiēnu.
Pievērsiet uzmanību šiem aspektiem un jūs uzzināsiet vai jums ir atkarība no datorspēlēm vai interneta lietošanas. Šīs ir dažas pazīmes, pēc kurām jūs varat noteikt, vai jums ir Interneta atkarība:

  • Cilvēks lieto datoru. Lai atbrīvotos no stresa un slikta garastāvokļa;
  • Viņu pārņem nemiers, agresija, dusmas vai uzmācas depresija, ja nav iespējams spēlēt datoru;
  • Pie datora tiek pavadīts arvien ilgāks un ilgāks laiks;
  • Arvien lielāka naudas summa tiek tērēta internetam, programmām, citai datora atribūtikai;
  • Dators traucē pienākumu izpildi skolā, darbā, ģimenē;
  • Cilvēks melo par to, cik ilgu laiku viņš pavada pie datora;
  • Viņš zaudē savus mērķus karjerā, izglītībā, ģimenē;
  • Nespēj kontrolēt laiku, ko pavada pie datora;

Tas viss liecina, ka vajadzētu pārdomāt savas attiecības ar datoru un varbūt meklēt speciālistu palīdzību. Taču bieži vien cilvēkam pašam un viņa tuviniekiem tas nešķiet bīstami, spēles turpinās pilnā sparā un atkarība progresē. Cilvēks iegrimst virtuālajā realitātē un nespēj vairs saprātīgi domāt un var izdarīt šaušalīgas lietas.

Vispasaules tīmeklis WWW

17 augustā, 2009

wwwVispasaules tīmeklis WWW (World Wide Web) veido lappuses, kas ietver sevī visdažādāko informāciju: tekstu, attēlus, videoklipus, skaņu, datu ievades un izvades formas.

Tīmekļa lappuses saīsināti mēdz saukt arī par Web lapām.
Tīmekļa lappušu noformēšanas iespējas ir praktiski neierobežotas. Nozīmīgākais tīmekļa lappušu elements ir saites (links), kas to sasaista ar citām lappusēm. Tās ļauj veidot savstarpēji saistītu dokumentu ķēdītes un tīklus, kas tad arī ir bijis par iemeslu nosaukumam „tīmeklis” (Web).
Tīmekļa lappušu apskatei izmanto interneta pārlūkprogrammas. Pašreiz vispopulārākās ir divas: Microsoft Internet Explorer un Mozilla Firefox.
Vispasaules tīmeklis ir līdzeklis, kā publicēt jebkādu informāciju. Tas praktiski ir kļuvis par tādu pašu masu mediju kā laikraksti un televīzija. Turklāt tas ir lētākais un demokrātiskākais no publicēšanas veidiem, kas praktiski nav atkarīgs no cenzūras.
Lai milzīgajos tīmekļa lappušu daudzumos varētu orientēties, internetā tiek piedāvāti meklēšanas un klasifikācijas pakalpojumi, kas katram interneta lietotājam ir pieejami bez maksas.
Pēc „tīrās” informācijas publicēšanas viens no nozīmīgākajiem pakalpojumiem ir e-komercija. Tas visbiežāk ir interaktīvs multimediju katalogs ar iespēju izdarīt pirkumu, izmantojot internetu un savas kredītkartes informāciju. Iepirkšanās notiek līdzīgi, kā izmantojot pasūtījuma katalogus.